Daina Ozoliņa nekādi nevar mierīgi sēdēt pie datora un tulkot, viņa nemitīgi iesaistās dažādos projektos, pārsvarā saistībā ar kultūru un literatūru, bērniem un jauniešiem. Scenāriju rakstīšana, atdzejošana, bērnu vasaras nometnes, teātra sporta spēļu mācīšana, deju kolektīva vadīšana...

Izrāde „Ledus laikmets” MarieN Studio
2009. gada rudens – ziemas sezonā Daina Ozoliņa pasniedza improvizāciju un aktiermeistarību Marijas Naumovas bērnu un jauniešu studijā „MarieN Studio”, gatavojot mazos aktierus lielajai Ziemassvētku izrādei ar dziesmām un dejām. 2009. gada izrāde tika veidota pēc populārās multfilmas „Ledus laikmets” motīviem, un Daina Ozoliņa rakstīja izrādes scenāriju, kā arī atdzejoja angļu dziesmas, lai tās skaisti – un  jautri – skanētu latviešu valodā.

„Strādāt ar studijas bērniem ir lieliski,” Daina Ozoliņa atzīst. „Viņi ir talantīgi un mērķtiecīgi, un lugas iestudēšanas laikā nāca klajā ar daudzām labām idejām, kā uzlabot scenāriju. Tieši tāpēc improvizācija ir tik vērtīga – tā arvien dod jaunas idejas.”

Vasaras nometnes
Daina Ozoliņa katru gadu piedalās bērnu vasaras nometnēs, kur māca improvizāciju un audzinātājas statusā izbauda visas nometnes privilēģijas – piedalās dubļu kaujās, skrien pa mežu nakts trasītē, naktīs spokojas, tēlo pūķi un sengrieķu dievieti un, protams, stāsta stāstus un pasakas pie nometnes ugunskura. Vajag taču izdomāt nometnes leģendu, spoku stāstus par tuvējo purvu un romantisku leģendu par sabrukušo pili un vēl daudz ko citu...

2009. gadā Daina Ozoliņa strādāja bērnu vasaras nometnē „Dejo un dziedi kā zvaigzne”, kas notika Ķeguma novadā, viesu mājā „Jaunsvelmes” un ko organizēja „MarieN Studio”. Tur viņa bērniem un jauniešiem mācīja teātra sporta spēles un palīdzēja iestudēt izrādes pēc populāru pasaku vai multfilmu motīviem.

„Iestudējot lugu, bērni un jaunieši sadraudzējas, jo uz skatuves jāprot paļauties citam uz citu, jāskatās, ko improvizēs biedri un jāpielāgojas,” stāsta Daina Ozoliņa. „tas ir pilnīgi citādi nekā dziedāt solo, kur galvenais ir tīrs skanējums un kontakts ar publiku. Teātris palīdz atraisīties, jo tu taču tēlo kādu citu, nevis sevi. Un bieži vien izdodas nometnēs atklāt labus aktierus, jauniešus, kuri nekad nav spēlējuši teātri, bet ir ļoti talantīgi... par to ir īpaši liels prieks.”

2007. gadā Daina Ozoliņa kā audzinātāja strādāja „Eži” rīkotajās bērnu nometnēs „Saulessvece”, kuras bija lielisks piedzīvojums ne tikai bērniem, bet arī audzinātājiem. Dinozauru medības, Olimpiskās spēles, Tirgus laukums, izdzīvošanas skola mežā... katru dienu bija kaut kas jauns un aizraujošs.

Deju kolektīva vadīšana
Daina Ozoliņa vienmēr apgalvo, ka var jebkuram iemācīt Vīnes valsi, kas līdz šim izrādījusies taisnība – viņas audzināmā klase izlaidumā visi dejoja Vīnes valsi (un arī parasto valsi, un ča ča ča), un arī tagad var ar šīm prasmēm lepoties. Bet Daina ik pa laikam atgriežas skolā, lai ārpus kārtas iemācītu 9.klasēm valsi – lai izlaidumā viņi varētu nodejot pirmo deju.

„Deju mācīšana ir viens no produktīvākajiem darbiem,” atzīst Daina Ozoliņa. „Tas ir darbs, kur tu vari redzēt rezultātu. Cilvēks nemācēja dejot, bet tagad māk. Tāds gandarījums!”

Lai gan Daina Ozoliņa vairs nestrādā skolā, viņa joprojām Kaibalas skolas absolventiem māca sarīkojumu dejas un mūsdienu dejas, iestudē priekšnesumus, ar kuriem kolektīvs uzstājas skolas pasākumos.

„Sākotnēji vienošanās ar skolas vadību bija tāda – mēs piedalāmies skolas pasākumos ar priekšnesumiem, bet viņi mums ļauj par velti spēlēt volejbolu skolas sporta zālē,” stāsta Daina Ozoliņa. „Ļoti vērtīga vienošanās, ja ņem vērā, ka īrēt sporta zāli mums nebūtu pa kabatai. Bet ar laiku dejošana kļuva par patstāvīgu vērtību, un nu jau mēs dejojam vairāk nekā gadu. Paši izvēlamies dejas un tad iestudējam. Viens no labākajiem priekšnesumiem bija rokenrols pagājušā gada skolas atskaites koncertā. Mēs bijām absolūti favorīti.”

Angļu valodas kursi
Tulkot daiļliteratūru no angļu valodas Dainai Ozoliņai ir par maz, tāpēc viņa iesaistās arī angļu valodas pasniegšanā, pasniedzot gan iesācēju, gan augstākā līmeņa biznesa angļu valodas kursus. Un viņa kursos māca ne tikai gramatiku, bet arī improvizāciju. Studentiem bieži vien tiek uzdoti uzdevumi no teātra sporta spēļu krājuma, piemēram – pastāstiet stāstu par Smita kungu, kurš kādu rītu pamodās un atklāja, ka viņam vannā guļ krokodils, bet izlietnē sabērtas zelta monētas. What happened next?

„Kursos var redzēt, kādi šie pieaugušie bijuši, kad mācījās skolā,” Daina Ozoliņa saka. „Viņi nudien nemaz nemainās! Tāpat aizmirst izpildīt mājas darbus, kontroldarbos špiko cits no cita, viņiem nepatīk mācīties no galvas pamatformas... vienīgi ar disciplīnu nav problēmu. Bet spēles viņiem patīk tāpat kā skolēniem.”

Pašlaik Daina Ozoliņa māca angļu valodu „Turības” un ES fondu kopīgā projekta ietvaros, kur valodu apgūst potenciālie bezdarbnieki vai darbinieki, kas strādā mazāk par 8 darba stundām nedēļā.
Pirms tam viņa ir pasniegusi angļu valodu Nordic Training International un S.I.D.C., kā arī strādājusi par privātskolotāju.

Brīvprātīgais darbs
Daina Ozoliņa labprāt iesaistās brīvprātīgajā darbā, jo tajā var iegūt gan jaunas idejas, gan satikt lieliskus cilvēkus.

2009. gadā Daina Ozoliņa kā brīvprātīgā piedalījās Rīgas svētku ietvaros rīkotajā pasākumā „Septiņas vēstules Rīgai”.

2007. gadā Daina Ozoliņa piedalījās akcijā "Viena diena Latvijā", strādājot par fotogrāfa A. Liepiņa asistenti; tas nozīmēja visu dienu skraidīt pakaļ fotogrāfam un ķert rokā visus viņa nofotografētos cilvēkus, lai noskaidrotu viņu identitāti, noķertu kādu spārnotu frāzi un to visu pierakstītu, lai varētu dokumentēt fotogrāfijās atainotos notikumus.